Krievija ir bagāta ar dažādiem modernisma pieteikumiem. Pat ļoti bagāta. Lučisms ir tikai viens no daudziem virzieniem. Itāļu futūrista Marinetti lekciju iedvesmoti, 1913.gadā savā manifestā to pieteica daži mākslinieki ar Mihailu Larionovu un Natāliju Gončarovu priekšgalā ar to kārtējo reizi uzturot 20.gadsimta modernistu tradīcijas teorētiski nopamatot savu glezniecisko stilu un ar šo pamatojumu iepazīstināt sabiedrību.
Lai gan pirmo reizi kā jaunu virzienu glezniecībā šie paši mākslinieki sabiedrībai pieteica savā izstādē „Mērķis” nedaudz agrāk tajā pat gadā.
Ambīcijas bija samērā augstas un tika runāts par jauna laikmeta mākslu ar pilnīgi jaunu attieksmi pret vizuālo pasauli, kur māksliniekam jāattēlo nevis paši priekšmeti, bet gan tas starojums, kas nāk no šiem priekšmetiem. Tas bija jāsaprot gan burtiski, gan kā metafora tādā ziņā, ka gleznās tika attēloti ne tikai tieši gaismas stari, bet arī to „informatīvais” starojums.
Katrā ziņā priekšmets tas nav tikai noteikta vieliska substance, bet tas ir tas, ko mūsu smadzenēs prezentē no šiem priekšmetiem nākošais starojums. Tātad- priekšmets ir mūsu galvās un tur tas var piedzīvot zināmas metaforas. Šī ideja lučismu sadalīja divos virzienos- priekšmetiskajā un abstraktajā. Pirmais no tiem saglabāja vizuālu saikni ar attēlojamo objektu un atļāva staru šķautnes komponēt atbilstoši mākslinieka estētiskajām prasībām, otrais- palika abstrakts un pretendēja uz tīra starojuma dokumentējumu. Ar šo abstrakto lučisma virzienu arī tika pieteikta krievu abstraktās glezniecības attīstības sākotne.
Lai arī par lučistu filozofisko motivāciju mums var būt katram savs viedoklis un varam pieņemt, ka runas par stariem, to krustojumiem un starojumu ir tikai gleznas pavadoša literatūra, kas tās var padarīt tikai interesantākas, nevar noliegt, ka lučisma glezniecība tiešām izstaro enerģiju. Varbūt tā ir mākslinieku degsmes un paspārliecības enerģija, varbūt ambīciju enerģija, bet tā izstaro, jo arī paši mākslinieki acīmredzami tam ticēja. Tur nav nobeigta, noslēgtā literārā kompozīcija, kura ievada, iztirzā un nobeidz, tā ir atvērta un dzīva sistēma. Lai arī virziens bija īslaicīgs un beidzās jau pēc pāris gadiem, kad Larionovs un Gončarova aizrāvās ar teātri un kustība zaudēja aktīvākos savus ideologus, tomēr lučisma virzienu, dēļ tā dzīvās enerģijas, ar atsevišķiem pārtraukumiem krievu mākslinieki turpina pārstāvēt vēl pašlaik.
Tādējādi- itāļu futūristu objekts bija kustība, vortistiem- spēks un enerģija, lučistiem- gaisma un starojums.
